Jūs, kas slāpstat, pie Manis nāciet un dzeriet

Jūs, kas slāpstat, pie Manis nāciet un dzeriet
No manas sirds atvērtās plūst ūdens dzīvei mūžīgai /2x
Priecāsies tuksnesis un izkaltusī nora,
Klajums saplauks ziedos it kā dārzs;
Plauksti un ziedi kā puķe savā Dievā,
Gavilē un priecājies no sirds!
Nogurušām rokām spēku dāvājiet,
Izmisušās sirdis mieriniet.
Raugiet, Kungs ir tuvu, Viņš ir Pestītājs,
Viņš ir spēks, kas nekad neatstāj.
Nāks Kunga spēks un aklie ieraudzīs,
Kurlo ausis atvērsies un dzirdēs.
Klibais cilvēks staigās un mēmais gavilēs,
Jo Dieva roka paveic brīnumus.
Atdzīvosies tuksnesis un strauti izplūdīs,
Katram Kungs dos dzīvo ūdeni;
Izslāpušās sirdis atveldzētas tiks,
Izmisušās – prieku iemantos.
Kunga atbrīvotie Viņa ceļu ies,
Gavilējot atgriezīsies tie.
Prieks, ko Tēvs mums dāvā, paliek mūžīgi, m
Mūsu sirdis Viņā brīvas top.