STRŪGA (96.)
From Prayers
Revision as of 07:59, 4 July 2017 by Convocatis (talk | contribs)
Jā, gan, Kungs, paskatījies uz mani, lūpas Tavas vārdu izteica manu, savu strūgu šodien pametu krastā, jaunā zvejā paņem mani sev līdz.
Kungs kādreiz piestājās krastā
meklēt ļaudis, kas gatavi būtu,
iet Viņam līdzi uz siržu zveju.
Pasaules mantas man nava,
bet tik rokas, kas gatavas darbam –
tās veltu tevim un tīru sirdi.
Tu vēlies pieņemt šīs delnas,
manu sirdi ar jaunības kvēli
un sviedru lāses, un vientulību.
Šodien mēs izbrauksim kopā
sirdis zvejot prom dvēseļu jūrā
ar patiesības Dievvārdu tīkliem.
